Lieldienu laiks sākas ar Kluso nedēļu, kuras pirmā diena ir Pūpolu svētdiena, tai seko Zaļā ceturtdiena, Lielā piektdiena un Klusā sestdiena, kam uzreiz pēc tam pievienojas Lieldienu svinības.
Katrai no šīm dienām ir sava īpaša nozīme un simboliskā jēga. Lieldienas iekrīt laikā, kad daba pamazām atbrīvojas no ziemas tumsas smaguma un saule sāk savu uzvaras gājienu debesīs – šis brīdis ir kā pāreja starp ziemas un vasaras saulgriežiem. Kad atgriežas gaisma un siltums, mēs svinam Lieldienas – tās ir pirmā svētdiena pēc pavasara pilnmēness.
Lieldienas ir pavasara svētki, ko pavada daudzveidīgas tautas tradīcijas. Šajā laikā gads, sekojot saules gaitai, sasniedz līdzsvaru – pavasara saulgriežus. Arī cilvēki, ievērojot šo dabas ritmu, iesaistās dažādās rituālās darbībās, lai aktivizētos paši un veicinātu arī dabas atmošanos, simboliski uzņemot sevī zemes spēku un svētību. Vēsturiski daudzviet Eiropā Lieldienas iezīmēja arī jauna gada sākumu, kad ar rituāliem sagaidīja sauli.
Lielā piektdiena ir diena, kas kristīgajā tradīcijā atgādina par Jēzus Kristu. Ar ērkšķu vainagu uz galvas – kas simbolizē jauna veida ķēnišķību – Jēzus nesa savu krustu uz Golgātas kalnu, kas atradās netālu no Jeruzalemes.
Klusā sestdiena ir visklusākā diena visā Klusajā nedēļā. Tā ir diena, kad Jēzus Kristus dus aizsaulē. Viņa mācekļi ir pārņemti ar bailēm un izklīduši. Liels akmens ir aizrullēts priekšā atdusas vietai, kur viņš tika guldīts. Šajā dienā baznīcas ir tērptas melnā krāsā, klusē ērģeles un nezvana baznīcas zvani. Taču, kad pienāk pusnakts, tiek iedegtas gaismas – tā sākas Kristus augšāmcelšanās svētki jeb Lieldienu rīts, ko nereti dēvē arī par mazajām Lieldienām – sākumu gaismai un cerībai.
Tautas zīmes par laikapstākļiem 19. aprīlī
No gadsimtu dziļumiem līdz mūsdienām ir nonākušas laika zīmes, kas saistītas ar 19. aprīli. Mūsu senči vēroja pārmaiņas dabā un dzīvnieku uzvedību, lai prognozētu laikapstākļus nedēļai, mēnesim vai pat visai sezonai. Debesu krāsa, vēja virziens un nokrišņu daudzums varēja cilvēkiem pastāstīt, kādus pārsteigumus viņiem ir sarūpējuši Augstākie spēki.
Saulainā 19. aprīļa diena senajos laikos tika uzskatīta par karstas vasaras vēstnesi. Ja ārā līst lietus, jūnijs būs “slapjš”. Negaidīts sniegs brīdina par salnām maija vidū. Ja zvaigznes slēpjas aiz mākoņiem, gaidāmi nelabvēlīgi laika apstākļi. Migla rītausmā liecina, ka nākamā nedēļa būs ļoti silta, un tad strauji atdzisīs. Sarkanas debesis saulrieta laikā ir sliktāku laikapstākļu vēstnesis. Pērkons ir zīme, ka šogad būs daudz labības un medus.
2025. gada 19. aprīlī ir Lielā sestdiena, pēdējā diena pirms Lieldienām. Tieši šo datumu ticīgie saista ar svētīto uguni un tradīciju baznīcās iesvētīt kuliču. Mēs jums pastāstīsim, kā pavadīt dienu pirms vieniem no svarīgākajiem kristīgajiem svētkiem. Atcerēsimies arī par tautas tradīcijām, kuru pirmsākumi meklējami vēl pirms kristīšanas un kas jau daudzus gadsimtus tiek nodotas no paaudzes paaudzē.
Tautas zīmes 19. aprīlim: ko nedarīt
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
